2022. gadā pieauguma tempsdzīvojamo māju enerģijas uzglabāšanaEiropā tas bija 71 %, ar papildu uzstādīto jaudu 3,9 GWh un kopējo uzstādīto jaudu 9,3 GWh. Vācija, Itālija, Apvienotā Karaliste un Austrija ierindojās kā četri galvenie tirgi ar attiecīgi 1,54 GWh, 1,1 GWh, 0,29 GWh un 0,22 GWh.

Vidēja termiņa scenārijā tiek prognozēts, ka mājsaimniecību enerģijas uzkrāšanas jaunuzvietošana Eiropā sasniegs 4,5 GWh 2023. gadā, 5,1 GWh 2024. gadā, 6,0 GWh 2025. gadā un 7,3 GWh 2026. gadā. Polija, Spānija un Zviedrija ir jaunattīstības tirgi ar lielu potenciālu.

Paredzams, ka līdz 2026. gadam Eiropas reģionā ikgadējā jaunā uzstādītā jauda sasniegs 7,3 GWh, un kopējā uzstādītā jauda būs 32,2 GWh. Saskaņā ar straujas izaugsmes scenāriju līdz 2026. gada beigām mājsaimniecību enerģijas uzkrāšanas darbības apjoms Eiropā varētu sasniegt 44,4 GWh, savukārt saskaņā ar lēnas izaugsmes scenāriju tas būtu 23,2 GWh. Vācija, Itālija, Polija un Zviedrija būtu četras galvenās valstis abos scenārijos.

Piezīme. Šajā rakstā sniegtie dati un analīze ir iegūti no Eiropas Fotoelektrisko rūpniecības asociācijas 2022. gada decembrī publicētā ziņojuma “2022.–2026. gada Eiropas dzīvojamo ēku enerģijas uzglabāšanas tirgus perspektīvas”.

2022. gada ES mājsaimniecību enerģijas uzkrāšanas tirgus situācija

Eiropas dzīvojamo māju enerģijas uzkrāšanas tirgus situācija 2022. gadā: Saskaņā ar Eiropas Fotoelektrisko rūpniecības asociācijas datiem, vidēja termiņa scenārijā tiek lēsts, ka uzstādītā dzīvojamo māju enerģijas uzkrāšanas jauda Eiropā 2022. gadā sasniegs 3,9 GWh, kas ir 71% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un kopējā uzstādītā jauda būs 9,3 GWh. Šī izaugsmes tendence turpinās kopš 2020. gada, kad Eiropas dzīvojamo māju enerģijas uzkrāšanas tirgus sasniedza 1 GWh, kam sekoja 2,3 GWh 2021. gadā, kas ir 107% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2022. gadā vairāk nekā viens miljons dzīvojamo māju Eiropā uzstādīja fotoelektriskās un enerģijas uzkrāšanas sistēmas.

Izkliedēto fotoelektrisko iekārtu pieaugums veido pamatu mājsaimniecību enerģijas uzkrāšanas tirgus izaugsmei. Statistika liecina, ka vidējais atbilstības rādītājs starp mājsaimniecību enerģijas uzkrāšanas sistēmām un izkliedētajām fotoelektriskajām sistēmām Eiropā ir pieaudzis no 23 % 2020. gadā līdz 27 % 2021. gadā.

Pieaugošās elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām ir bijis galvenais faktors, kas veicinājis enerģijas uzkrāšanas iekārtu uzstādīšanu mājsaimniecībām. Krievijas un Ukrainas konflikta izraisītā enerģētikas krīze ir vēl vairāk paaugstinājusi elektroenerģijas cenas Eiropā, radot bažas par enerģētisko drošību, kas ir veicinājis Eiropas enerģijas uzkrāšanas tirgus attīstību mājsaimniecībām.

Ja nebūtu akumulatoru sastrēgumu un uzstādītāju trūkuma, kas ierobežoja iespēju apmierināt klientu pieprasījumu un izraisīja produktu uzstādīšanas kavēšanos vairākus mēnešus, tirgus izaugsme varētu būt vēl lielāka.

2020. gadādzīvojamo māju enerģijas uzglabāšanasistēmas tikko parādījušās Eiropas enerģijas kartē ar diviem atskaites punktiem: pirmo reizi uzstādīta vairāk nekā 1 GWh jauda viena gada laikā un vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību enerģijas uzkrāšanas sistēmu uzstādīšana vienā reģionā.

Mājokļu enerģijas uzglabāšanas tirgus situācija: Itālija

Eiropas dzīvojamo māju enerģijas uzkrāšanas tirgus izaugsmi galvenokārt virza dažas vadošās valstis. 2021. gadā pieci lielākie dzīvojamo māju enerģijas uzkrāšanas tirgi Eiropā, tostarp Vācija, Itālija, Austrija, Apvienotā Karaliste un Šveice, veidoja 88% no uzstādītās jaudas. Itālija ir otrais lielākais dzīvojamo māju enerģijas uzkrāšanas tirgus Eiropā kopš 2018. gada. 2021. gadā tā kļuva par lielāko pārsteigumu ar gada uzstādīšanas jaudu 321 MWh, kas veido 11% no visa Eiropas tirgus un ir par 240% vairāk nekā 2020. gadā.

Paredzams, ka 2022. gadā Itālijas jaunā uzstādītā dzīvojamo ēku enerģijas uzglabāšanas jauda pirmo reizi pārsniegs 1 GWh, sasniedzot 1,1 GWh ar 246% pieauguma tempu. Saskaņā ar straujas izaugsmes scenāriju šī prognozētā vērtība būtu 1,56 GWh.

Paredzams, ka 2023. gadā Itālija turpinās savu spēcīgo izaugsmes tendenci. Tomēr pēc tam, beidzoties vai samazinoties atbalsta pasākumiem, piemēram, Sperbonus110%, ikgadējā jaunu dzīvojamo māju enerģijas uzkrāšanas sistēmu uzstādīšana Itālijā kļūst nenoteikta. Neskatoties uz to, joprojām ir iespējams saglabāt apjomu tuvu 1 GWh. Saskaņā ar Itālijas pārvades sistēmas operatora TSO Terna plāniem līdz 2030. gadam tiks izvietotas dzīvojamo māju enerģijas uzkrāšanas sistēmas kopumā 16 GWh apmērā.

Mājokļu enerģijas uzglabāšanas tirgus situācija: Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste: 2021. gadā Apvienotā Karaliste ieņēma ceturto vietu ar uzstādīto jaudu 128 MWh, pieaugot par 58%.

Vidēja termiņa scenārijā tiek lēsts, ka Apvienotajā Karalistē jaunā uzstādītā dzīvojamo ēku enerģijas uzkrāšanas jauda 2022. gadā sasniegs 288 MWh, un pieauguma temps būs 124%. Paredzams, ka līdz 2026. gadam tā sasniegs vēl 300 MWh vai pat 326 MWh. Saskaņā ar straujas izaugsmes scenāriju prognozētā jaunā uzstādīšana Apvienotajā Karalistē 2026. gadā ir 655 MWh.

Tomēr atbalsta shēmu trūkuma un viedo skaitītāju lēnās ieviešanas dēļ paredzams, ka Apvienotās Karalistes dzīvojamo māju enerģijas uzkrāšanas tirgus izaugsmes temps turpmākajos gados saglabāsies stabils pašreizējā līmenī. Saskaņā ar Eiropas Fotoelektriskās asociācijas datiem līdz 2026. gadam kumulatīvā uzstādītā jauda Apvienotajā Karalistē zemas izaugsmes scenārijā būtu 1,3 GWh, vidēja termiņa scenārijā — 1,8 GWh un augstas izaugsmes scenārijā — 2,8 GWh.

Mājokļu enerģijas uzglabāšanas tirgus situācija: Zviedrija, Francija un Nīderlande

Zviedrija: Pateicoties subsīdijām, mājsaimniecību enerģijas uzkrāšanas un dzīvojamo māju fotoelektrisko elementu nozares Zviedrijā ir saglabājušas stabilu izaugsmi. Tiek prognozēts, ka tās kļūs par ceturto lielākodzīvojamo māju enerģijas uzglabāšanatirgus Eiropā līdz 2026. gadam. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem Zviedrija ir arī lielākais elektrotransportlīdzekļu tirgus Eiropas Savienībā, un 2021. gadā tās tirgus daļa no jaunu elektroautomobiļu pārdošanas apjoma bija 43%.

Francija: Lai gan Francija ir viens no galvenajiem fotoelektrisko elementu tirgiem Eiropā, paredzams, ka tas nākamajos gados saglabāsies relatīvi zemā līmenī stimulu trūkuma un relatīvi zemo elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu dēļ. Paredzams, ka tirgus pieaugs no 56 MWh 2022. gadā līdz 148 MWh 2026. gadā.

Salīdzinot ar citām līdzīga mēroga Eiropas valstīm, Francijas mājsaimniecību enerģijas uzkrāšanas tirgus joprojām ir ļoti mazs, ņemot vērā tās 67,5 miljonu iedzīvotāju skaitu.

Nīderlande: Nīderlandes tirgus joprojām ir ievērojami neesošs. Neskatoties uz to, ka tai ir viens no lielākajiem dzīvojamo māju fotoelektrisko elementu tirgiem Eiropā un augstākais saules paneļu uzstādīšanas rādītājs uz vienu iedzīvotāju kontinentā, tirgū lielā mērā dominē tās neto mērīšanas politika dzīvojamo māju fotoelektriskajiem elementiem.